Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kompetents
kompetents -ais; s. -a, -ā
kompetenti apst.
1.Tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Arī pilnvarots.
PiemēriKompetenta instance.
  • Kompetenta instance.
  • Kompetenta organizācija.
  • Kompetenta iestāde.
2.Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
PiemēriKompetents speciālists.
  • Kompetents speciālists.
  • Kompetents kultūras un mākslas jautājumos.
  • Sevišķi rūpīgi pārbaudāmi etnogrāfijas materiālu pieraksti, jo tos kā ziņu vācējs, tā teicējs var subjektīvi vairāk ietekmēt pat tādā jautājumā, kad teicējs pētāmā jautājumā ir kompetents.
  • ..savu grāmatu par Kārļa Egles dzīvi nosaucu - «Bagāti gadi». Kā man šos gadus izdevies attēlot, varēs spriest lasītāji. Kompetentākais lasītājs šoreiz - pats sirmais rakstnieks un zinātnieks..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKompetents spriedums.
  • Kompetents spriedums.
  • Esmu ciešā pārliecībā, ka iekustinājums, ierosme daudz spēcīgākai, kompetentai, neapstrīdamai pārbaudei tomēr sniegta..
  • Jācīnās par lietišķu, audzinošu, kompetentu kritiku, vienlaikus enerģiski nostājoties pret paviršām, virspusējām, neko neizteicošām vai demagoģiskām kritikām..
  • Nosakot politiskās informēšanas uzdevumus, partija rūpējas par to, lai visi padomju cilvēki saņemtu kompetentu informāciju..
Avoti: 4. sējums