kompilatīvs
kompilatīvs -ais; s. -a, -ā
kompilatīvi apst.
Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir radies kompilējot.
PiemēriKompilatīvs darbs.
- Kompilatīvs darbs.
- Kompilatīvs sacerējums.
- Plašākajam apcerējumam «Vispārīgā Pasaules Rakstniecības Vēsture».. viss ideoloģiskais noskaidrojums pilnīgi kompilatīvs, vietām.. burtiski norakstīts no vācu progresīvo mākslas vēsturnieku.. darbiem.
- Jau grūtāk atbildēt, vai no kompilatīvās.. mūzikas iespējams izveidot vienotu dramaturģisko risinājumu un vēl pie tam, ja tajā nav raksturots pats galvenais varonis.
Avoti: 4. sējums