kompetence
kompetence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam).
PiemēriTiesas kompetence.
- Tiesas kompetence.
- Mākslinieciskās padomes kompetence.
- Vienīgi Latvijas PSR Augstākās Padomes kompetencē ir Latvijas PSR Konstitūcijas pieņemšana un grozīšana, Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstībās valsts plānu un Latvijas PSR valsts budžeta, kā arī to izpildes pārskatu apstiprināšana un tai pakļauto Latvijas PSR orgānu nodibināšana.
- PSRS Ģenerālprokurors un viņa vietnieki savas kompetences robežās ir tiesīgi iesniegt protestu par jebkuru Latvijas PSR tiesas spriedumu vai lēmumu, kas stājies likumīgā spēkā.
2.Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
PiemēriKompetence politiskos jautājumos.
- Kompetence politiskos jautājumos.
- Kompetence medicīnā.
- Kompetence mākslā.
- Ārsta kompetence.
- Sieviešu un bērnu kažokmēteļu piegriezums - tā ir mākslinieka konstruktora.. kompetence.
- Gadās arī tā: rakstnieks aizmirst, ka viņa uzdevums ir darīt bagātāku cilvēka dvēseli un nevis nodarboties, teiksim, ar sugas aitu vai ienesīgu graudaugu šķirņu propagandu, kas ietilpst lauksaimniecības speciālistu - agronomu - kompetencēs.
Avoti: 4. sējums