rēgs
rēgs -a, v.
1.Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī spoks.
PiemēriSkriešus viņš izskrēja uz lielā ceļa, lai ātrāk tiktu projām, lai atbrīvotos no uzmācīgajiem rēgiem, kas Jura izskatā dejoja nakts tumsā.
- Skriešus viņš izskrēja uz lielā ceļa, lai ātrāk tiktu projām, lai atbrīvotos no uzmācīgajiem rēgiem, kas Jura izskatā dejoja nakts tumsā.
- Un jūras braucējam pirmajam liekas, Ka maldina viņu kāds rēgs - Un vilina tālāk, Vēl tālāk doties..
- Puisis no pieres noraus karstus sviedrus. Vai īstenu rēgu sastapis, vai tikai aizsapņojies pie apdzisuša ugunskura?
- sal. Bija izkāpis [no vilciena] cilvēks ar tranzistoru - izkāpis un uzreiz pagaisis sniega vērpetēs kā rēgs.
- sal. Ap baznīcu tumsa, un mēness tik spīd. Kā rēgi gar torņgalu mākoņi slīd.
1.1.Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
PiemēriKoku un krūmu melnie rēgi [lāpu gaismā] izraujas no tumsas, brīdi ieliesmojas un apdziest..
- Koku un krūmu melnie rēgi [lāpu gaismā] izraujas no tumsas, brīdi ieliesmojas un apdziest..
1.2.pārn. Draudošas briesmas.
PiemēriVisas pasaules miermīlīgie ļaudis ir pilni apņēmības darīt visu, lai pasaulē tiktu izkliedēti kara un saspīlējuma rēgi.
- Visas pasaules miermīlīgie ļaudis ir pilni apņēmības darīt visu, lai pasaulē tiktu izkliedēti kara un saspīlējuma rēgi.
- ..šepat [Rīgā] visu laiku mētājušies bezdarbnieki, sala un bada rēga nobiedēti, arī darbā esošajiem dzīvi padarīja smagāku.
- Tālāk Agnese lasīja par bezdarba rēgu un strādnieku postu. Tur bija attēlota strādnieku bada dzīve, izdēdējušu un noskrandušu bezdarbnieku bari Rīgas ostmalā.
Avoti: 6-2. sējums