regulārs
regulārs -ais; s. -a, -ā
regulāri apst.
1.Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma. Tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
PiemēriRegulārs process.
1.1.Pastāvīgs.
PiemēriTā kā Leiriāsaram bija doktora Hofa izsniegtā pase un regulārs darbs Stokholmā, viņš varēja arī kaut cik cilvēcīgi iekārtoties.
2.Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
PiemēriRegulāras alejas.
Stabili vārdu savienojumiRegulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks).
3.ģeom. Tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
PiemēriRegulārs daudzskaldnis.
4.mil. Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
Piemēri..kara medicīna kā zinātne nostiprinājās tikai 18. gadsimtā, kad izveidojās regulārās armijas ar atbilstošu medicīnisko dienestu.
5.val. Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu). Arī kārtns.
PiemēriRegulārs verbs.
Avoti: 6-2. sējums