rēgs
rēgs -a, v.
1.Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī spoks.
PiemēriSkriešus viņš izskrēja uz lielā ceļa, lai ātrāk tiktu projām, lai atbrīvotos no uzmācīgajiem rēgiem, kas Jura izskatā dejoja nakts tumsā.
1.1.Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
PiemēriKoku un krūmu melnie rēgi [lāpu gaismā] izraujas no tumsas, brīdi ieliesmojas un apdziest..
1.2.pārn. Draudošas briesmas.
PiemēriVisas pasaules miermīlīgie ļaudis ir pilni apņēmības darīt visu, lai pasaulē tiktu izkliedēti kara un saspīlējuma rēgi.
Avoti: 6-2. sējums