transcendentāls
transcendentāls -ais; s. -a, -ā
transcendentāli apst., filoz.
Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
PiemēriLaiks [Kanta filozofijā] nav ar jutekļiem uztverams, jo tas ir tikai secība, kādā mēs uztveram sajūtas.. Tāpēc arī priekšstatu par laiku nevar gūt no pieredzes, bet.. tas ir apriora un transcendentāla vērošanas forma..
- Laiks [Kanta filozofijā] nav ar jutekļiem uztverams, jo tas ir tikai secība, kādā mēs uztveram sajūtas.. Tāpēc arī priekšstatu par laiku nevar gūt no pieredzes, bet.. tas ir apriora un transcendentāla vērošanas forma..
- Un tad viņš pasmaida: «Cilvēka laime ir transcendentāla.» Tā domāja šis cilvēks par laimi, dzīves nomākts un laimes atstumts.
Avoti: 7-2. sējums