visgudrs
visgudrs -ais; s. -a, -ā
visgudri apst.
1.Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ). Arī pārgudrs.
Piemēri..autors.. parāda [romānā].. visgudru detektīvu, kas visu dara un padara tikai viens pats.
- ..autors.. parāda [romānā].. visgudru detektīvu, kas visu dara un padara tikai viens pats.
- Nu, muļķi, vai dabūji! - es pats sev teicu. Tu, draudziņ, vis neesi tādā pozīcijā, ka varētu atļauties visgudrs būt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVisgudrs lēmums.
- Visgudrs lēmums.
- Visgudri runāt.
- «..kas ir vecs un vairs lāgā netic savam spēkam, lūko visgudri sadzīvot, piekāpties.»
- Es gan nevarēju pievienoties tiem, kas viesus visgudri nonicināja un noniecināja..
Avoti: 8. sējums