Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
visgribis
visgribis -bja, v.
visgribe -es, dsk. ģen. -bju, s.
Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
PiemēriKā visgribis - ko ierauga, to grib.
Avoti: 8. sējums