Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
viscaur
viscaur [visˈcaur] apst.
1.Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Arī gluži, pavisam.
PiemēriMētelis viscaur slapjš.
  • Mētelis viscaur slapjš.
  • Viscaur nepatiesa informācija.
  • ..es redzu [palātā] viscaur aptītu galvu, kurai palikusi vaļā viena pati sirdīga un reizē mundra acs.
  • Franču literatūrā viscaur vērojama tieksme izstudēt cilvēku, viņu pazīt, viņu gleznot, iespiesties viņa iekšienes noslēpumos un viņu mācīt dzīvot.
  • Mintauts ir sirsnīgs kolēģis un viscaur mūsdienu cilvēks..
  • Šis viscaur pelēkais dzīvnieks [krupis] pārmaiņus rāpo un smagnēji lēkā pa lauku ceļiem, tīrumiem un sakņu dārziem.
1.1.Visās (parasti apvidus) vietās.
Piemēri..no Jersikas līdz pat Katlakalnam upes gultne gandrīz viscaur iegrauzta cietajos devona dolomītos..
  • ..no Jersikas līdz pat Katlakalnam upes gultne gandrīz viscaur iegrauzta cietajos devona dolomītos..
Avoti: 8. sējums