gudrs
gudrs -ais; s. -a, -ā
gudri apst.
1.Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
PiemēriVienkāršais cilvēks - visu darbu darītājs - pazīst dabas norises un parādības, darba procesus, pazīst cilvēkus, viņu dzīves daudzveidīgos sakarus un attiecības. Tāds cilvēks ir gudrs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGudrs skatiens.
1.2.Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē. Vērīgs, apdāvināts.
PiemēriGudrs skolēns.
1.3.Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība, — tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
PiemēriVirtuvē klusi smilkstēja suns. Gudri dzīvnieki instinktīvi jūt negaisus cilvēku attiecībās, un tad viņiem ir kaut kā žēl.
1.4.pārn. Tāds, kas veic sarežģītas darbības (par, parasti automātisku, mašīnu, ierīci).
PiemēriPrāts kļuvis miljonreiz stiprāks par rokām, gudrās mašīnas palīdz radīt celtnes, jūras un Visuma kuģus.
2.Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi. Saprātīgs.
PiemēriGudra doma.
2.1.Domām, atziņām, idejām bagāts. Saturīgs.
PiemēriGudragrāmata.
3.Tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā. Arī viltīgs.
PiemēriPēteris - tas bija gudrs. Izmācījās par drēbnieku un apprecēja bagātu sievu.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) gudrā prātā. (Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs. Ar gudru ziņu.
Avoti: 3. sējums