Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
guculi
guculi -u, v.
guculs -a, v.
guculiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Padomju Savienības Austrumkarpatos. Huculi.
PiemēriGuculu novada ciemi izvietoti ļoti savdabīgi. Paugurains, gandrīz vai augstu kalnu apvidus, vietām gluži necaurejami meži, kalnu strauti, alpu pļavas, un šādā apkārtnē samērā lielā attālumā cita no citas izvietotas dzīvojamās un saimniecības ēkas.
2.arī vsk. Šīs etnogrāfiskās grupas piederīgais. Huculs, huculiete.
PiemēriŠeit, Karpatu viņā pusē, pavasaris saimniekoja pilnā sparā... Tīri uzpostās guculu mājiņas nostājušās ceļa abās pusēs.
Avoti: 3. sējums