Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
guaša
guaša -as, s.
1.Necaurspīdīga, blāva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
PiemēriBērniem darbā jāmeklē krāsu un formas saskaņa. Strādājam ar guašu, krāsainiem krītiņiem un zīmuļiem.
2.parasti vsk. Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
PiemēriGuašas tehnika.
3.Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar šādām krāsām.
PiemēriLīdz ar tagadnes jaunā cilvēka attēlu [rumāņu] tēlotājā mākslā redzamu vietu ieņem tā darba panākumi.. Viss tas izteikts ar labu profesionālu māku zīmējumos,.. guašā un akvarelī.
Avoti: 3. sējums