Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gubotājs
gubotājs -a, v.
gubotāja -as, s.
1.Darītājs → gubot.
2.v. Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās.
Piemēri..kolhozā «Uzvara» sienu no vāliem savāc un uz šķūniem aizved salmu gubotājs.
Avoti: 3. sējums