gudrinieks
gudrinieks -a, v.
gudriniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Gudrs cilvēks.
PiemēriIr aktieri - lieli gudrinieki, bet viņi ne vienmēr spēj radoši atklāties uz skatuves. Varbūt tādēļ, ka tajā pašā laikā ar prātu kontrolē katru savu soli.
1.1.Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
PiemēriOļa - liela gudriniece, Liecībā tai visur pieci.
1.2.iron. Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
PiemēriHarijs īpaši nevarēja ciest sliņķus un slaistus, kas izvairās no darba, gaida, lai citi padara viņu vietā. Tāds gudrinieks sākumā izrādījās matrozis Liepa.
1.3.Gudrs dzīvnieks.
PiemēriSaimnieks jūgs arī zirgu ratos un brauks mājā; bet lapsa, gudriniece, tamēr loba tikai pa priekšu vien, vērodama ar degunu gaisā, kur saimnieka vistu kūts.
Avoti: 3. sējums