Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gudrelis
gudrelis -ļa, v.
gudrele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
PiemēriSarūgtināja apziņa, ka viņš nebija varējis šo.. gudreli piespiest pie sienas.
Avoti: 3. sējums