piedzīvojis
piedzīvojis -ušais; s. -usi, -usī
1.Divd. → piedzīvot.
2.Tāds, kam ir dzīves pieredze.
PiemēriStūrmani viņš uzskatīja par gudru cilvēku,.. acīm redzot, daudz piedzīvojušu, kas ar kuru katru nemaz tā neielaižas sarunās..
- Stūrmani viņš uzskatīja par gudru cilvēku,.. acīm redzot, daudz piedzīvojušu, kas ar kuru katru nemaz tā neielaižas sarunās..
- Tajās [sanāksmēs] jaunieši kopā ar vairāk piedzīvojušiem ļaudīm pārrunāja dzīves apstākļus valstī.
- ..Bērnsons saprata, ka jaunais cilvēks nav ļauns, pat ne muļķis, tikai nepiedzīvojis.
2.1.Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē. Pieredzējis.
PiemēriViņš bija piedzīvojis zvejnieks un savos ilgajos jūras darba gados ne vienreiz vien atradies dažādos sarežģītos stāvokļos.
- Viņš bija piedzīvojis zvejnieks un savos ilgajos jūras darba gados ne vienreiz vien atradies dažādos sarežģītos stāvokļos.
- Pēc gada viņš no zaļa lauku puiša pārvērtās piedzīvojušā krāvējā, kas prata apvienot spēku un veiklību ar katram darbam nepieciešamo saprātu.
Avoti: 6-2. sējums