piedziedāt
piedziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju
1.trans. Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriPiedziedāt koncertzāli.
- Piedziedāt koncertzāli.
- ..dziedātājs kori es biju diezgan varens. Ne velti savā laika piedziedāju visas Skrīveru ganības.
- Latgales strīpainie lindraki, «Aulejas» - lauku māja. ..Sešas sievas to pilnu Līdz jumtam piedziedāja.
- Mūsu puses meži ir putnu piedziedāti..
Stabili vārdu savienojumi
- Piedziedāt (arī piestāstīt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) idioma — sar. Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
2.intrans. Dziedāt līdzi.
PiemēriViens otrs jaunāks puisis mēģināja Bušam piedziedāt, bet vardi nesaskanēja, un dziesma izbeidzās smieklos.
- Viens otrs jaunāks puisis mēģināja Bušam piedziedāt, bet vardi nesaskanēja, un dziesma izbeidzās smieklos.
- pārn. Trompetes turēja meldiņu, saksofoni piedziedāja.
2.1.trans. Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
PiemēriPateicību pelna arī māmuļa, kas kopš bērnības pieradināja pie dziesmas, pati allaž abām māsām piedziedot otro balsi - altu.
- Pateicību pelna arī māmuļa, kas kopš bērnības pieradināja pie dziesmas, pati allaž abām māsām piedziedot otro balsi - altu.
3.trans. Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
PiemēriKo nu piedziedāsi tukša dūšā?
- Ko nu piedziedāsi tukša dūšā?
Avoti: 6-2. sējums