piedziedāt
piedziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju
1.trans. Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriPiedziedāt koncertzāli.
Stabili vārdu savienojumi
2.intrans. Dziedāt līdzi.
PiemēriViens otrs jaunāks puisis mēģināja Bušam piedziedāt, bet vardi nesaskanēja, un dziesma izbeidzās smieklos.
2.1.trans. Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
PiemēriPateicību pelna arī māmuļa, kas kopš bērnības pieradināja pie dziesmas, pati allaž abām māsām piedziedot otro balsi - altu.
3.trans. Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
PiemēriKo nu piedziedāsi tukša dūšā?
Avoti: 6-2. sējums