piedzīvojis
piedzīvojis -ušais; s. -usi, -usī
1.Divd. → piedzīvot.
2.Tāds, kam ir dzīves pieredze.
PiemēriStūrmani viņš uzskatīja par gudru cilvēku,.. acīm redzot, daudz piedzīvojušu, kas ar kuru katru nemaz tā neielaižas sarunās..
2.1.Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē. Pieredzējis.
PiemēriViņš bija piedzīvojis zvejnieks un savos ilgajos jūras darba gados ne vienreiz vien atradies dažādos sarežģītos stāvokļos.
Avoti: 6-2. sējums