Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piedzīt1
piedzīt [piedzĩt] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriLopus pie siles piedzīt.
  • Lopus pie siles piedzīt.
1.1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
PiemēriMāte ar Ieviņu gāja nopakaļus, gosniņu piedzīdamas.
  • Māte ar Ieviņu gāja nopakaļus, gosniņu piedzīdamas.
1.2.pārn. Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
Piemēri«Organizēdami darbus, esam drusku tos ielaiduši. Tagad nokavēto vajag piedzīt klāt.»
  • «Organizēdami darbus, esam drusku tos ielaiduši. Tagad nokavēto vajag piedzīt klāt.»
2.Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriGundars piedzen riču pie cepļa un verdošajā uguns rīklē iemet vairākas lāpstas jaunas barības.
  • Gundars piedzen riču pie cepļa un verdošajā uguns rīklē iemet vairākas lāpstas jaunas barības.
2.1.Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – par parādībām dabā.
Piemēri..Stepanu, manu biedru [izpletņu lēcēju],.. vējš piedzina tuvu uguns joslai, un apjukumā viņš bija sapinies izpletņa auklās..
  • ..Stepanu, manu biedru [izpletņu lēcēju],.. vējš piedzina tuvu uguns joslai, un apjukumā viņš bija sapinies izpletņa auklās..
  • Divi baļķi peldēja pa upes vidu. Kad straume tos piedzina tuvāk vienam vai otram krastam, neviens tos neievēroja, jo peldoši baļķi te nebija retums.
  • Spēcīga straume sagrāba mūsu ledus atlūzu un piedzina to pie citas atlūzas..
3.parasti 3. pers. Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) – par vēju.
PiemēriMalu malas, spraugu spraugas piedzītas sniega vai līdz pašai paspārnei.
  • Malu malas, spraugu spraugas piedzītas sniega vai līdz pašai paspārnei.
  • Sniegputenis centies visu nolīdzināt: ko kalnam atrāvis, to palejai devis - piekalnes piedzītas irdenām, augstām kupenām.
  • Visas kara ziemas bija sniegotas. Ielas tā piedzītas, ne pabraukt, ne velteņos pārbrist.
3.1.Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
PiemēriUn visi aizgāja, līdz vidum brizdami pa purvā piedzīto sniegu.
  • Un visi aizgāja, līdz vidum brizdami pa purvā piedzīto sniegu.
  • Vējš piedzina drēbju krokās sniegu.
3.2.Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
PiemēriNu viņa redzēja, ka patiesi mēteļa mugura bij piedzīta ar miltiem..
  • Nu viņa redzēja, ka patiesi mēteļa mugura bij piedzīta ar miltiem..
  • Viņu [strādnieku] sejas ir cietas un bez smaidiem, acis vējā asaro, un viņi tās slauka cimdos vai kabatas lakatiņos, kas sviedriem un darba putekļiem piedzīti tā, ka pilnīgi zudusi to pamatkrāsa.
  • sal. ..audi palpācijā liekas cieti, it kā piedzīti ar šķidrumu.
4.divd. formā: piedzīts Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
PiemēriAr Viju Artmani daudzus gadus plecu pie pleca esam kopīgi cīnījušies uz vecā Dailes teātra neskaitāmu naglu un nagliņu piedzītajiem skatuves dēļiem.
  • Ar Viju Artmani daudzus gadus plecu pie pleca esam kopīgi cīnījušies uz vecā Dailes teātra neskaitāmu naglu un nagliņu piedzītajiem skatuves dēļiem.
  • Zeme bija tik piedzīta šķembām un lodēm, ka mēs, karavīri, tikai ar pārcilvēcīgām pūlēm varējām izrakt sev ierakumus..
  • ..ērkšķu piedzītos pirkstus Pacelt pie vaiga un sāpju saldumu glabāt Visu sāpes mūžu.
5.Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko).
PiemēriMarcinkevičs pavēra šķūņa durvis. Tas bija piedzīts ar āboliņu un pļavu sienu līdz pašai augšai.
  • Marcinkevičs pavēra šķūņa durvis. Tas bija piedzīts ar āboliņu un pļavu sienu līdz pašai augšai.
  • Piedzīt maisu ar pelavām.
  • Kaktā iespiestā etažere piedzīta pilna ar divdesmit santīmu romānu burtnīcām un lata romāniem.
Stabili vārdu savienojumiPiedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu.
5.1.sar. Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
PiemēriGultu [nabagu mājā] piedzīts, ka ne apgriezties..
  • Gultu [nabagu mājā] piedzīts, ka ne apgriezties..
  • «Tad velns, kur piedzinis ar mantām pilnu šķūni!» beidzot Jānim izlauzās sauciens.
  • ..[autobuss] ripoja pieslānīts un piedzīts, murdošs un ņudzošs kā pilns venteris.
6.Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) – parasti par motoru, enerģijas avotu.
PiemēriDoku izsūknēšanai izmanto.. sūkņus, ko piedzen elektriskā strāva vai patstāvīga dīzeļiekārta.
  • Doku izsūknēšanai izmanto.. sūkņus, ko piedzen elektriskā strāva vai patstāvīga dīzeļiekārta.
  • ..braucamo piedzen neliels motoriņš..
Stabili vārdu savienojumiPiedzīt zobratu.
7.jur. Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
PiemēriPiedzīt soda naudu.
  • Piedzīt soda naudu.
  • Pidzīt nodokļus.
  • Tiesa vai tiesnesis, ievērojot pilsoņa mantisko stāvokli, var vienai vai abām pusēm atlikt valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, sadalīt to termiņos vai samazināt.
  • ..trešdien tēvam jāiet uz muižu,.. kungs varbūt ar tiesu liks piedzīt parādu.
Avoti: 6-2. sējums