piedzīvot
piedzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
PiemēriPar spīti dzīves likstām, viņa piedzīvo sirmu vecumu..
1.1.Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
PiemēriVai nāks tādi laiki, kur viņi [brīnumi] atkal rādīsies. To gan Annele vēlētos piedzīvot!
1.2.pārn. Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
PiemēriKulmināciju piedzīvo [no 1900. gada līdz 1917. gadam] un atrisinās tās pretrunas, tie procesi, kas aizsākušies jau 90. gados.
1.3.pārn. Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) — par mākslas darbu.
Piemēri«Ugunī» palika repertuārā sešus gadus un piedzīvoja 115 izrādes.
2.trans. Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
PiemēriPiedzīvot vētru.
2.1.Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
PiemēriPiedzīvot prieku.
2.2.divd. formā: nepiedzīvots, arī nav piedzīvots Tāds, kas līdz šim nav pieredzēts, novērots.
PiemēriNepiedzīvoti barga bija.. ziema. Augļu koki izsala, putni krita lidojuma..
3.intrans. Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
Piemēri..viņa jau bij zaudējusi acu gaismu un piedzīvoja savā krāsns kaktiņā.
3.1.sar. Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
PiemēriMaigurs (sāk skumji): Ir tādas meitenes, kas piedzīvo pie tevis un jūtas kā mājās - nedēļu, divas...
4.trans.; sar. Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
Piemēri«Nekas,» otra kaimiņu sieva saka, «Aina vēl jauns cilvēks, gan piedzīvos trīs bērnus tā viena [mirušā] vietā, ja vien gribēs.»
5.trans.; sar. Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
Piemēri«Paskaties,» sieva pirmā uzsāka valodu.. «kā viņš [dēls] te man virtuvi piedzīvo. Es vairs nespēju izslaucīt.»
Avoti: 6-2. sējums