pieelpot
pieelpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
PiemēriŠaurā telpa - divkāršām durvīm nožogots gaiteņa gals - bija sutīga, pieelpota.
- Šaurā telpa - divkāršām durvīm nožogots gaiteņa gals - bija sutīga, pieelpota.
- Kaut kur tālumā noskanēja gongs, pār skatuvi pārplūda pieelpotās zāles tveicīgais gaiss..
- ..otrā dienā atkal vajadzēja tikpat veikli strādāt šaurajā telpā, kuru biezu pieelpoja tie desmiti un desmiti sievišķu.
- pārn. Celiņš vijās pārdesmit soļu no ezera malas. Vienā pusē tam sākās zaļš grīslis, vakara puskrēslu pieelpodams ar miglainu miklumu.
1.1.Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
PiemēriDaudzu cilvēku pieelpotais pagraba gaiss kļuva arvien biezāks. Sviedru lāses izspiedās uz darbā nogrimušo cilvēku pierēm.
- Daudzu cilvēku pieelpotais pagraba gaiss kļuva arvien biezāks. Sviedru lāses izspiedās uz darbā nogrimušo cilvēku pierēm.
- Pēc dienas saspīlētajiem pārdzīvojumiem Agnesei sāpēja galva. Arī gaiss pieelpots un uzmācīgu smaržu piesātināts.
Avoti: 6-2. sējums