aptumst
aptumst parasti 3. pers., -tumst, pag. -tumsa; intrans.
1.Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
PiemēriEzers bij pavisam aptumsis, tikko vēl saskatāms kā netīri pelēks plankums..
- Ezers bij pavisam aptumsis, tikko vēl saskatāms kā netīri pelēks plankums..
1.1.reti Iestāties krēslai vai tumsai. Satumst.
PiemēriUn tad aptumsa. Pie debesīm nepaspīdēja neviena zvaigznīte..
- Un tad aptumsa. Pie debesīm nepaspīdēja neviena zvaigznīte..
1.2.pārn. Pavājināties redzes spējai (par acīm).
PiemēriVecmāmiņai acis aptumsušas.
- Vecmāmiņai acis aptumsušas.
- ..sirmgalvis.. paceļ galvu un mēģina mani saskatīt, bet var redzēt - tas lāgā negrib izdoties; tādi kā viņš brilles lieto tikai lasīšanai... «Nepazīsti gan?» Viņš atkal pievērš man savas aptumsušās acis. «Nē.»
1.3.pārn. Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
Piemēri..Upīšu Mārtiņam sajūsma pārskrēja, seja aptumsa, balss aprāvās..
- ..Upīšu Mārtiņam sajūsma pārskrēja, seja aptumsa, balss aprāvās..
2.Aptumšoties3.
PiemēriApziņa aptumst.
- Apziņa aptumst.
- Pudiķis [Indulim]:.. Tev aptumst prāts, tu nezini, ko dari.
- Un tie bija viņa biedri? Vai visiem bija aptumsis prāts?
Avoti: 1. sējums