aptumšoties
aptumšoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
PiemēriBaltie saules mākoņi nozūd; viss aptumšojas.
- Baltie saules mākoņi nozūd; viss aptumšojas.
1.1.Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā). Saule aptumšojas.
2.Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
Piemēri..[skolotājas] gaišās sajūtas aptumšojās..
- ..[skolotājas] gaišās sajūtas aptumšojās..
2.1.Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
PiemēriSkatiens aptumšojas.
- Skatiens aptumšojas.
- «Tā jau kučieris sacīja, ka viņa [krustmāte] labs velns esot,» [Pēteris stāsta.] Krusttēva piere aptumšojās. «Jaā? Tā viņš teica?...»
3.Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
Piemēri..slimnieks kļūst miegains un viņam aptumšojas apziņa.
- ..slimnieks kļūst miegains un viņam aptumšojas apziņa.
- Veselais, skaidrais cilvēka prāts, kā tas varēja aptumšoties, kā sajukt? ...
Avoti: 1. sējums