aptumst
aptumst parasti 3. pers., -tumst, pag. -tumsa; intrans.
1.Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
PiemēriEzers bij pavisam aptumsis, tikko vēl saskatāms kā netīri pelēks plankums..
1.1.reti Iestāties krēslai vai tumsai. Satumst.
PiemēriUn tad aptumsa. Pie debesīm nepaspīdēja neviena zvaigznīte..
1.2.pārn. Pavājināties redzes spējai (par acīm).
PiemēriVecmāmiņai acis aptumsušas.
1.3.pārn. Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
Piemēri..Upīšu Mārtiņam sajūsma pārskrēja, seja aptumsa, balss aprāvās..
Avoti: 1. sējums