Aptrūkās krīta.. [skolotāja] sarāja Vitāliju.. un aizsūtīja viņu pēc jauna krīta gabala.
Tiem tur iekšā patlaban aptrūcies valodas. Katrīna.. nervozā steigā sprauž mirtei mietiņu dziļāk podā. Aizozolu Jānis šķirsta kādu grāmatu.
Mamma saka: nav šī, nav tā, un cita arī nav [kara laikā]. Pareizi. Bet, kad viņa, bieži tai pašā elpas vilcienā, sāk stāstīt par saviem jaunības gadiem, tad tas ir vienkārši negodīgi: kāpēc vienīgi Ilgai visa aptrūcies?
