aptumšoties
aptumšoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
PiemēriBaltie saules mākoņi nozūd; viss aptumšojas.
1.1.Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā). Saule aptumšojas.
2.Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
Piemēri..[skolotājas] gaišās sajūtas aptumšojās..
2.1.Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
PiemēriSkatiens aptumšojas.
3.Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
Piemēri..slimnieks kļūst miegains un viņam aptumšojas apziņa.
Avoti: 1. sējums