Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pajauns
pajauns -ais; s. -a, -ā
1.Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pavecs1.
PiemēriPajauns cilvēks.
2.Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
PiemēriPajauns ciemats.
3.Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
PiemēriPajauns speciālists.
3.1.Tāds, kas ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās pirms samērā neilga laika.
PiemēriPajauns laulātais pāris.
4.Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
PiemēriPajauns uzvalks.
Avoti: 6-1. sējums