Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pajauns
pajauns -ais; s. -a, -ā
1.Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pavecs1.
PiemēriPajauns cilvēks.
  • Pajauns cilvēks.
  • Zirgs vēl pajauns.
  • Viņš bija gados vēl pajauns, kalsns un ar savu tumšo moderno bārdu ļoti atgādināja mākslinieku.
  • ..kad viņš sestdienas vakarā noskuva bārdu, tad izskatījās vēl diezgan pajauns - vairāk par četrdesmit gadiem diez vai kāds dotu..
  • ..iznāca Jankas māte - vēl pajauna sieviete, slaida auguma, gludi pieglaustiem gaišiem matiem..
2.Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
PiemēriPajauns ciemats.
  • Pajauns ciemats.
  • Nē, nekāda cauruma neredzēja, rublis vēl pajauns..
3.Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
PiemēriPajauns speciālists.
  • Pajauns speciālists.
3.1.Tāds, kas ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās pirms samērā neilga laika.
PiemēriPajauns laulātais pāris.
  • Pajauns laulātais pāris.
4.Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
PiemēriPajauns uzvalks.
  • Pajauns uzvalks.
Avoti: 6-1. sējums