Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pavecs
pavecs -ais; s. -a, -ā
1.Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pajauns1.
PiemēriDurvis pavēra neliels pavecs vīrs atklātu, gudru seju.. Sirmajā bārdā mirdzēja sarma.
  • Durvis pavēra neliels pavecs vīrs atklātu, gudru seju.. Sirmajā bārdā mirdzēja sarma.
  • ..viņš sastapa pavecu sievieti sirmiem matiem un gaidās sastingušām acīm.
  • Pēc starptautiskā 1964. gada Kopenhāgenas gerontologu atzinuma, cilvēks par vecu uzskatāms, kad sasniedzis 75. mūža gadu, bet laika posmā no 60 līdz 75 gadiem - par pavecu.
2.Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
PiemēriPaveca māja.
  • Paveca māja.
3.Tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika. Tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots.
PiemēriMani pārsteidza arī lielā vienkāršība dzīvoklī - mēbeles jau pavecas, apbružātas, uz grīdas pašausts lupatu celiņš..
  • Mani pārsteidza arī lielā vienkāršība dzīvoklī - mēbeles jau pavecas, apbružātas, uz grīdas pašausts lupatu celiņš..
  • Sienas pulkstenis - krietni pavecs, bet vēl vienmēr nasks gājējs - svinīgi nosita vienu.
Avoti: 6-1. sējums