Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pavediens
pavediens -a, v.
1.Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājams.
PiemēriKokvilnas pavediens.
1.1.pārn. Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
PiemēriGan matos, gan bārdā jau diezgan daudz sirmu pavedienu.
2.Samērā tievs, garš (kāda materiāla) veidojums (parasti šūšanai, siešanai).
PiemēriGumijas pavediens.
2.1.Tievs, garš organisma veidojums.
PiemēriVītaļģes ir ļoti izplatītas. To gļotainie pavedieni lielos daudzumos veido ezeros, dīķos, mārkos un upju attekās glemus.
2.2.Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
PiemēriAugšup ritēdams, tikko jaušami balo Kalnu takas pavediens.
3.parasti savienojumā ar apzīmētāju Secīgs (kā, piemēram, darbības, parādības) sastāvdaļu kopums. Secīga (kā, piemēram, darbību, parādību) virkne.
PiemēriAtmiņu pavediens.
3.1.Saikne (parasti starp cilvēkiem, parādībām, darbībām).
PiemēriRadniecības pavedieni.
3.2.Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
PiemēriVija ar Zvirbuli brīdi gāja klusēdami, kā jau cilvēki, kas pirmo reizi satiekas un tūlīt nespēj atrast kopīgu sarunas pavedienu..
Stabili vārdu savienojumiKā sarkans pavediens. Notvert (kā) pavedienu.
Avoti: 6-1. sējums