pavēcināt
pavēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
PiemēriPavēcināt lakatiņu.
- Pavēcināt lakatiņu.
- Suns pavēcina asti.
- Putns pavēcina spārnus.
- «Nu, vai nav balles zāle?» viņa plaši pavēcina roku.
- ..Beiziķis uzsauca šoferim: «Griez pa kreisi!» - atrāva logu un pavēcināja kaut kādus papīrus.
- ..Kaspars pacēla cirvi virs galvas un pavēcināja.
1.1.intrans.
PiemēriCitrons pateicīgi nošņaukā un ir atkal pieklājīgs suns. Aplaiž ap Anneli prieka riksi, laipni pavēcina ar asti.
- Citrons pateicīgi nošņaukā un ir atkal pieklājīgs suns. Aplaiž ap Anneli prieka riksi, laipni pavēcina ar asti.
Avoti: 6-1. sējums