pavecs
pavecs -ais; s. -a, -ā
1.Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pajauns1.
PiemēriDurvis pavēra neliels pavecs vīrs atklātu, gudru seju.. Sirmajā bārdā mirdzēja sarma.
2.Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
PiemēriPaveca māja.
3.Tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika. Tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots.
PiemēriMani pārsteidza arī lielā vienkāršība dzīvoklī - mēbeles jau pavecas, apbružātas, uz grīdas pašausts lupatu celiņš..
Avoti: 6-1. sējums