pavēdere
pavēdere -es, dsk. ģen. -ru, s.
Vēdera apakšējā daļa. Vieta zem vēdera.
PiemēriZivs pavēdere.
- Zivs pavēdere.
- Juhana savilktie pleci saguma, rokas tvarstīja pavēderē noslīdējušo jostu.
- Suns.. nokrita garšļaukus, pavērsa pretī pavēderi un sāka svētlaimīgi smilkstēt.
- Turēdamies gar žoga malu, kucēns auļoja pa dārzu, grimdams kupenās līdz pavēderei..
- Te zem Lauča kājām sāka čaukstēt salmi, un zirgam caur pavēderi izlīda mazs vīriņš..
Avoti: 6-1. sējums