izdurt
izdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Durot izveidot (kur caurumu).
PiemēriJurim siksnā jau izdurti divi papildu caurumi, lai sajoztos ciešāk.
2.Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
PiemēriPuikas jau ir izdūruši visas zivis.
2.1.Durot iznīcināt (parasti augus).
PiemēriIzdurt usnes tīrumā.
2.2.Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
PiemēriTumšs, ka acis var izdurt.
3.Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzdurt adatu cauri audumam.
Avoti: 3. sējums