izdvest
izdvest -dvešu, -dves, -dveš, pag. -dvesu; trans.
1.Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
Piemēri«Pateicos!» angliski izdvesa līdz nāvei nokusušais kuģa kapteinis.
2.Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
Piemēri..puisis brīdi drūmi uzlūkoja galdiņa gludeno virsmu un izdvesa grūtu nopūtu.
2.1.pārn. Radīt (pa klusu skaņu) — par priekšmetiem, arī par parādībām dabā.
Piemēri..plecā uzkārtais akordeons sašļūk, izdvesdams žēlu skaņu. Bet tas nav mūzikas akords. Tā skan vaids.
3.parasti 3. pers.; poēt. Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
Piemēri..jaunie egļu čiekurini un ziedi izdvesa reibinošas smaržas..
4.Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
PiemēriLiela, varena atlēta figūra jau pa gabalu izdvesa spēku.
Avoti: 3. sējums