izdurties
izdurties -dūros, -duries, -duras, pag. -dūros; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → izdurt3.
Piemēri..cauri durvīm izdūrās milzīgi lieli, smaili dadža dzeloņi.
2.trans.; pareti Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
PiemēriIzdurties zivis ar žebērkli.
3.trans.; pareti Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
PiemēriIzdurt adatu biezajā drēbē un nespēt iedurt.
Avoti: 3. sējums