izdzenāt
izdzenāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
PiemēriPolicija izdzenā pūli vistas.
1.1.Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas).
Piemēri..sirms večuks sāk stāstu, izdzenādams ar plaukstu odus no bārdas.
1.2.pārn. Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) — par vēju.
PiemēriNaktī vējš bija izdzenājis biezos mākoņus, un tagad tie klīda kā saplosīti tīkli pa debesīm.
2.Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
PiemēriSuns izdzenā zaķi pa mežu.
3.sar. Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
Avoti: 3. sējums