izdvašot
izdvašot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.parasti 3. pers.; poēt. Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Izdvest (3).
Piemēri..putekļi sajūk man ceļā ar smaršām [smaržām], Ko izdvašo liepa un vīgriežu pļava..
- ..putekļi sajūk man ceļā ar smaršām [smaržām], Ko izdvašo liepa un vīgriežu pļava..
- Sils izdvašoja patīkamu smaršu [smaržu].
- pārn. ..katrs ziediņš likās izdvašojot mieru un prieku..
- pārn. Vīstošā, nopļautā zāle, - tu rādi, cik skaisti vajag izdvašot dvēseli.
1.1.Izgarot (piemēram, mitrumu).
PiemēriMežmalas grāvji sen izdvašojuši savu mitrumu..
- Mežmalas grāvji sen izdvašojuši savu mitrumu..
- Birzs viscaur izdvašo mitru gaisu, pildītu kā ar puvuma tvaiku..
2.novec. Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
PiemēriUn katra dvaša sevī jāsaņem Un dzīvāka iz [no] sevis jāizdvašo..
- Un katra dvaša sevī jāsaņem Un dzīvāka iz [no] sevis jāizdvašo..
Avoti: 3. sējums