izdurt
izdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Durot izveidot (kur caurumu).
PiemēriJurim siksnā jau izdurti divi papildu caurumi, lai sajoztos ciešāk.
- Jurim siksnā jau izdurti divi papildu caurumi, lai sajoztos ciešāk.
- Gumijas pupiņā ar nokaitētu adatu jāizdur l-2 nelielas atverītes, lai bērns caur tām ne ātrāk kā 10 minūtēs izzīstu pudelītes saturu.
2.Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
PiemēriPuikas jau ir izdūruši visas zivis.
- Puikas jau ir izdūruši visas zivis.
2.1.Durot iznīcināt (parasti augus).
PiemēriIzdurt usnes tīrumā.
- Izdurt usnes tīrumā.
- ..[parka sargs] cenšas izdurt zālīti, - grūž, grūž lāpstiņu, pakapā, bet nekādi netiek galā ar nepadevīgo zaļumu..
2.2.Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
PiemēriTumšs, ka acis var izdurt.
- Tumšs, ka acis var izdurt.
- pārn. Ziema ar ledus šķēpu Izdūra ziedonim zilās acis!
- pārn. Jūs akli, viņš jums acis izdūris Ar asiem smiekliem un ar glumo mēli.
3.Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzdurt adatu cauri audumam.
- Izdurt adatu cauri audumam.
- Izdurt liesmu cauri gaļai.
- Izdurt šķēpu caur bruņām.
- pārn. Apvēlos uz muguras un skatos debesīs... Liels mākoņu kalns, balts un starojošs, izdūris savu smaili tvaika plēvēm un lanckariem cauri.
Avoti: 3. sējums