Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skatiens
skatiens -a, v.
1.Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
PiemēriStraujš skatiens.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)urbt skatienu (arī acis).
1.1.pārn. Zināšanu, interešu kopums. Redzesloks.
Piemēri«Tu esi tālu braucis, daudz redzējis un zini, tev ir skatiens dzīvē,»
Avoti: 7-1. sējums