skatiens
skatiens -a, v.
1.Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
PiemēriStraujš skatiens.
- Straujš skatiens.
- Ātrs skatiens.
- Īss skatiens.
- Ciešs skatiens.
- Līksms skatiens.
- Maigs skatiens.
- Nopietns skatiens.
- Skumjš skatiens.
- Dzēlīgs skatiens.
- Nikns skatiens.
- Vēss skatiens.
- Pievērst skatienu.
- Novērst skatienu.
- Nodurt skatienu.
- Slēpt skatienu.
- Pavērties skatienam.
- Pazust skatienam.
- Iemest skatienu istabā.
- ..citi skatījās viņos - ziņkārīgi, jautri.. Lauma redzēja un sajuta šos skatienus, saprata viņu nozīmi, zināja, ko šovakar visi šie cilvēki domā, un jutās pavisam nevarīga.
- Ilze stāv blakus un klusēdama seko manam skatienam, rokām, katrai kustībai..
- ..mums vajaga glāsta Kā pasakās spēka malka, Krietna vārda un skatiena tīra Kā Daugavas dzidrākās lāses, Kā Dzimtenes ozola šalkas.
- Viņš pavērsa skatienu uz Gaujmalas meža melnajām galotnēm.
- ..Viola pagriež skatienu uz augšu..
- Visu skatieni pagriezās uz tēvu..
- Cik viņš [zēns] tomēr vēl mazs, nodomāja Saunags, pavadījis viņu ar skatienu.
- Izlēcis no ratiem, Uģis vienā skatienā ietvēra visu tuvāko apkārtni. Zema, bet gara dzīvojamā ēka, neliela kūts, pussabrukusi rija..
- Vīrietis pārliecās pār galdu un raudzījās man tieši acīs. Ilgi un cieši. Es nespēju izturēt šo skatienu un novēršos.
- Nevarēdams panest viņas dedzinošo skatienu, es nodūru acis..
- Krista skatiens sadūrās ar Līča skatienu, un tajā varēja lasīt uzslavu un pārmetumu.
- ..mūsu skatieniem sastopoties, viņa nez kādēļ pasmaidīja.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)urbt skatienu (arī acis).
- (Ie)urbt skatienu (arī acis) idioma — Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) idioma — (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
- Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) idioma — Ātri apskatīties.
- Ar skatienu (arī ar skatu, acīm) mērīt (arī mērot) idioma — Vērtējot pētījoši apskatīt.
- Atraut skatienu (no kā, no kāda) idioma — Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
- Atveldzēt skatienu idioma — Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
- Bēgošs skatiens — Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
- Iedurt skatienu idioma — Iesākt cieši skatīties (kur).
- Iegremdēt skatienu idioma — Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
- Iekļaut (arī ietvert) skatienā — Pārredzēt.
- Izturēt skatienu — Skatoties kādam acis, nenovērāties.
- Laist skatienu (arī acis) idioma — Skatīties.
- Meklēt ar skatienu (arī ar acīm) idioma — Censties ieraudzīt.
- Mest (uz kādu) skatienus (biežāk acis, aci) sar. — Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- Mest skatienu (arī skatu, acis) idioma — Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ idioma — Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mēroties skatieniem idioma — Vērtējot pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu.
- Nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut idioma — Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
- Nolaist skatienu (arī acis) idioma — Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
- Pacelt skatienu (arī skatu, acis) idioma — Pavērst skatienu uz augšu.
- Pagriezt skatienu (arī skatu) — Paskatīties (kādā virzienā).
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) idioma — 1. Paskatīties (uz ko, kur).2. Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatienu (arī skatu) gaisā — Paskatīties uz augšu, augšup.
- Panest skatienu — Spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
- Pavadīt ar skatienu (arī ar acīm) — Sekot ar skatienu.
- Pavērst skatienu (arī skatu) — Paskatīties.
- Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) idioma — Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) idioma — Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Saistīt skatienu — Pievērst sev kāda skatienu.
- Skatiena (arī skata) līnija — Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) — Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) idioma — Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Skatiens (arī acis) meklē idioma — Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- Skatiens (arī acis) pārskrien idioma — Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- Skatiens (arī skats, acis) satumst idioma — 1. Saka, ja redze kļūst vāja.2. Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
- Skatiens (arī skats) pagriežas — Tikt pavērstam (par skatienu).
- Skatiens ieduras idioma — Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
- Uzmest skatienu (arī skatu, acis) idioma — Ātri paskatīties (uz ko).
1.1.pārn. Zināšanu, interešu kopums. Redzesloks.
Piemēri«Tu esi tālu braucis, daudz redzējis un zini, tev ir skatiens dzīvē,»
- «Tu esi tālu braucis, daudz redzējis un zini, tev ir skatiens dzīvē,»
- Viņa ir atklāta, dzīvespriecīga, bet pavulgāra, jo skatiens nesniedzas tālāk par modēm.
Avoti: 7-1. sējums