vēriens2
vēriens -a, v.
1.Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
PiemēriCeltniecības vēriens.
1.1.Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
PiemēriLiela vēriena dramaturģija.
2.Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
PiemēriPlaša vēriena valstsvīrs.
Stabili vārdu savienojumiBūt ar (plašu) vērienu.
2.1.Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
PiemēriPasaules skatījuma vēriens.
2.2.Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
Piemēri«Tavi ienākumi jau vairs nespēj segt pagarināmo vekseļu markas, kur nu vēl procentus. Tu, draugs, drīz nogrimsi ar lielu troksni, bet Seskis [otrs rūpnieks] vēl kādu laiku turēsies un varbūt arī pavisam izķepurosies, jo viņam nav tik plašs vēriens,» Ūdris Nagainim pravietoja.
Stabili vārdu savienojumiAr vērienu.
3.reti Rokas vēziens no vienas puses uz otru.
PiemēriPakalnē pakāpies, ar plašu vērienu [tēvs] rādīja priekšā guļošos tīrumus un pļavas: vai Žaniņš zināja viņu robežas?
3.1.Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot.
PiemēriTu pļauj lieliem vērieniem.
Stabili vārdu savienojumiPa vērienam.
Avoti: 8. sējums