Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēriens2
vēriens -a, v.
1.Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
PiemēriCeltniecības vēriens.
  • Celtniecības vēriens.
  • Ekspedīcijas vēriens.
  • Dziesmu svētku vēriens.
  • ..kulinārijas darbi te varēja gūt daudz plašāku vērienu, un Rozālijas vadībā virtuvē rosījās jau vesels darbinieku štats.
  • Mūsdienu apstākļos pasaules lielo mūzikas kultūru mijiedarbībai.. būtu jāiegūst daudz plašāks vēriens un jākļūst kvalitatīvākai.
1.1.Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
PiemēriLiela vēriena dramaturģija.
  • Liela vēriena dramaturģija.
  • Zinātniskā pētījuma vēriens.
  • Problēmu vēriens romānā.
  • Smiļģis «Zelta zirga» izrādei centās piešķirt kosmisku vērienu, tajā izcēlās lielie pretmeti - dzīvība un nāve, diena un nakts, pavasaris un ziema.
  • Raiņa tematika latviešu mūzikai daudzkārt piešķīrusi gan dzīvinošu spēku, gan dziļumu un vērienu.
2.Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
PiemēriPlaša vēriena valstsvīrs.
  • Plaša vēriena valstsvīrs.
  • Liela vēriena epiķis.
  • Niklāvs Strunke bija plaša vēriena cilvēks, kuram rūpēja ne tikai pārbaudīt sevi visdažādākajās mākslas nozarēs, bet kurš arī iepazīstināja ar saviem panākumiem ārkārtīgi plašu skatītāju, interesentu loku.
  • Laikabiedri stāsta, ka jau pašā skatuves gaitu sākumā Eduardam Smiļģim bijis raksturīgs neaprobežots fantāzijas lidojums, plašs vēriens lomu izpratnē un interpretācijas centienos.
  • «Kopīgiem spēkiem ēku ātri vien varētu savest kārtībā..» - «Nu, vai es neteicu!» Alka pačukstēja Maigonim. «Tā ir sieviete ar plašu vērienu.»
  • Salniņš [fabrikas direktors] ir cilvēks ar vērienu, viņa prasme apieties ar ļaudīm, atrisināt vissarežģītākos kadru jautājumus - taisni apbrīnojama.
Stabili vārdu savienojumiBūt ar (plašu) vērienu.
2.1.Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
PiemēriPasaules skatījuma vēriens.
  • Pasaules skatījuma vēriens.
  • Mani aizrāva viņa domas vēriens, trāpīgie salīdzinājumi.
  • Dziļākas izglītības trūkumu viņš [Blaumanis] uzskatīja par lielāko nelaimi, kas neļāva viņa paša talantam sasniegt plašāku vērienu.
  • Vidū noliktais galds apliecināja miesīgo interešu vērienu...
2.2.Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
Piemēri«Tavi ienākumi jau vairs nespēj segt pagarināmo vekseļu markas, kur nu vēl procentus. Tu, draugs, drīz nogrimsi ar lielu troksni, bet Seskis [otrs rūpnieks] vēl kādu laiku turēsies un varbūt arī pavisam izķepurosies, jo viņam nav tik plašs vēriens,» Ūdris Nagainim pravietoja.
  • «Tavi ienākumi jau vairs nespēj segt pagarināmo vekseļu markas, kur nu vēl procentus. Tu, draugs, drīz nogrimsi ar lielu troksni, bet Seskis [otrs rūpnieks] vēl kādu laiku turēsies un varbūt arī pavisam izķepurosies, jo viņam nav tik plašs vēriens,» Ūdris Nagainim pravietoja.
  • Kapusvētkiem Ilma [saimniece] gatavojās ar vērienu. Nepietika ar mielastu, nepietika ar noberztām grīdām un sniegbaltiem aizkariem. Viņa pārkrāsoja pat virtuves galdu un krēslus.
  • Jauna kultūras nama atpūtas istaba iekārtota ar vērienu, nežēlojot rubļus, kas būtu skaitāmi vairākos simtos.
Stabili vārdu savienojumiAr vērienu.
  • Ar vērienu — Plaši, lielā apjomā, arī bagātīgi.
3.reti Rokas vēziens no vienas puses uz otru.
PiemēriPakalnē pakāpies, ar plašu vērienu [tēvs] rādīja priekšā guļošos tīrumus un pļavas: vai Žaniņš zināja viņu robežas?
  • Pakalnē pakāpies, ar plašu vērienu [tēvs] rādīja priekšā guļošos tīrumus un pļavas: vai Žaniņš zināja viņu robežas?
  • Viņi [celtnieki] runā cits caur citu. Žestos tāds brašs vēriens.
3.1.Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot.
PiemēriTu pļauj lieliem vērieniem.
  • Tu pļauj lieliem vērieniem.
  • Garā izkapts ņem pilnu vērienu, nekas nepaliek nenogriezts.
Stabili vārdu savienojumiPa vērienam.
Avoti: 8. sējums