vērīgs
vērīgs -ais; s. -a, -ā
vērīgi apst.
1.Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
PiemēriVērīgs portretists.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriAcs vecajam vērīga, un savas saimniecības robežās tas gluži kā vanags pamana it visu.
1.2.Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
PiemēriViņš bija vērīgs un mundrs māceklis. Garu dienu varēja nosēdēt, liekot skrūvīti pie skrūvītes, ratiņu pie ratiņa, spodrinot pulksteņu vāciņus.
1.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSkolā Edmunts mācījās labi, jo viņam bija vērīga galva.
1.4.Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
PiemēriPēkšņi Kaiva kļūst vērīga. Uz sliedēm no uzbēruma otras puses parādījies cilvēks.
1.5.Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
PiemēriVērīgi izlasīt paziņojumu.
1.6.pareti Uzmanīgs, arī smalkjūtīgs. Tāds, kurā izpaužas uzmanība, smalkjūtība.
PiemēriVērīga, sirsnīga attieksme.
Avoti: 8. sējums