verkšķēt
verkšķēt verkšķu, verkšķi, verkšķ, pag. verkšķēju
verkšēt verkšu, verkši, verkš, pag. verkšēju; intrans.; vienk.; retāk
1.Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem).
2.Runāt, parasti niekus, pļāpāt.
2.1.trans.
Piemēri..«Neverkšķi tak nu nieku,» vīrs saka.
Avoti: 8. sējums