Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vērkulis
vērkulis -ļa, v.; sar.
Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis (3).
Piemēri..advokāta Mikentāla kundze, blondīne, no kuras gaišiem, smagiem matiem ap galvu iznāk tīri vērkulis.
Avoti: 8. sējums