vērmele
vērmele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
PiemēriVērmeļu cers.
Stabili vārdu savienojumiRūgts kā vērmele (arī žults).
1.1.parasti dsk. No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
PiemēriNeticu nevienam viņas vārdam, tomēr tā nelāgi un nepatīkami. It kā būtu vērmeles iedzērusi, un rūgtums nezūd un nezūd.
Stabili vārdu savienojumiVērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens.
Avoti: 8. sējums