Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vermuts
vermuts -a, v.; parasti vsk.
Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
PiemēriSavādas jūtas pārņem dvēseli, pēc ilgāka laika ierodoties atkal savā pusē. Liekas, būtu izdzēris veselu pudeli laba vermuta..
Avoti: 8. sējums