vermuts
vermuts -a, v.; parasti vsk.
Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
PiemēriSavādas jūtas pārņem dvēseli, pēc ilgāka laika ierodoties atkal savā pusē. Liekas, būtu izdzēris veselu pudeli laba vermuta..
- Savādas jūtas pārņem dvēseli, pēc ilgāka laika ierodoties atkal savā pusē. Liekas, būtu izdzēris veselu pudeli laba vermuta..
- «Nu, draudziņ, ko mēs dzersim par godu tavai atbraukšanai? Varbūt itāļu vermutu?»
- Bicēns: Paņem pretī! Te ir vermuts un džins. Kuru vēlies?
Avoti: 8. sējums