vergs
vergs -a, v.
verdzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.vēst. Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
PiemēriVergu sacelšanās senajā Romā.
1.1.Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
PiemēriGaleru vergi.
1.2.Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
PiemēriPar vergiem - dreļļiem - kļuva sirojumos saņemtie gūstekņi, kā arī parādnieki.
2.Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
Piemēri«Ja zvejnieks bija ticis pie savas laivas, tad viņš kļuva uzpircēja vergs, - cik uzpircējs maksāja par nozvejoto, tik apmierinies, bet citreiz neņēma lomu pretī nemaz..»
2.1.Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
PiemēriMantu vergs.
Stabili vārdu savienojumiModes vergs.
Stabili vārdu savienojumiVerga (arī vergu, katorgas) darbs. Verga dvēsele.
Avoti: 8. sējums