miglot
miglot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kur rodas migla1.
PiemēriPurvi miglo.
1.1.trans.
Piemēri..Amata, baltu miglu miglodama, paliek palejā..
1.2.Smidzināt (par lietu).
PiemēriPakalnos vīnogas brieda, Un migloja lietus smalks.
1.3.trans. Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
PiemēriLietus miglo rūtis.
1.4.Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
Piemēri..Spēlē viņš par tiem, kas kroplis kā viņš pats. Un, kad beidz viņš sērot, klusi cietā saujā Krīt tam artava un miglo daudziem skats.
1.5.trans. Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
PiemēriAsaras miglo meitenei acis.
1.6.trans.; pārn. Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
PiemēriMiegs sāka miglot [Slaidiņam] galvu.
2.trans. Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
PiemēriMiglot ābeles.
Avoti: 5. sējums