miglot
miglot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kur rodas migla1.
PiemēriPurvi miglo.
- Purvi miglo.
- Jau ielejā drēgni miglo.
1.1.trans.
Piemēri..Amata, baltu miglu miglodama, paliek palejā..
- ..Amata, baltu miglu miglodama, paliek palejā..
- ..Redzēj' [redzēja] manu auzu lauku Zelta miglu miglojam.
1.2.Smidzināt (par lietu).
PiemēriPakalnos vīnogas brieda, Un migloja lietus smalks.
- Pakalnos vīnogas brieda, Un migloja lietus smalks.
1.3.trans. Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
PiemēriLietus miglo rūtis.
- Lietus miglo rūtis.
1.4.Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
Piemēri..Spēlē viņš par tiem, kas kroplis kā viņš pats. Un, kad beidz viņš sērot, klusi cietā saujā Krīt tam artava un miglo daudziem skats.
- ..Spēlē viņš par tiem, kas kroplis kā viņš pats. Un, kad beidz viņš sērot, klusi cietā saujā Krīt tam artava un miglo daudziem skats.
1.5.trans. Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
PiemēriAsaras miglo meitenei acis.
- Asaras miglo meitenei acis.
- Zetiņa tāpat stāv miega miglotām acīm.
1.6.trans.; pārn. Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
PiemēriMiegs sāka miglot [Slaidiņam] galvu.
- Miegs sāka miglot [Slaidiņam] galvu.
- Izdzertais alkohols vieglītiņām un patīkami migloja smadzenes.
- Vilmerienei sirds jau vārīties vārās. Doma par naudas zaudēšanu tai miglo prātu.
2.trans. Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
PiemēriMiglot ābeles.
- Miglot ābeles.
- Augļu koki un ogu krūmi jāmiglo agrā pavasari pirms pumpuru briešanas.
Avoti: 5. sējums