spilgts
spilgts -ais; s. -a, -ā
spilgti apst.
1.Tāds, kas izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spožs1.
PiemēriSpilgta gaisma.
1.1.Par krāsu.
PiemēriSpilgts krāsas tonis.
1.2.Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
PiemēriSpilgts audums.
2.Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
PiemēriSpilgts romāna tēls.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību). Arī izcils.
PiemēriAlfrēds Kalniņš - viena no visspilgtākajām, savdabīgākajām personībām latviešu mūzikas vēsturē.
3.novec. Spalgs1.
PiemēriBet vējš tik skaļiem smiekliem pasmejas,.. Līdz smejas kaivas spilgtiem kliedzieniem..
Avoti: 7-2. sējums