spalgs
spalgs -ais; s. -a, -ā
spalgi apst.
1.Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu). Tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
PiemēriSpalgs svilpiens.
- Spalgs svilpiens.
- Spalga balss.
- Spalgi kliegt.
- Spalgs tālruņa zvans.
- Spalga sirēna.
- ..tumšās naktīs.. gadījās dzirdēt pūces spalgos brēcienus.
- Spalgi noskan dežuranta svilpe, tai atsaucas lokomotīve un šņākdama pamazām uzņem gaitu.
- Tarkšķ pļaujmašīna. No sākuma spalgi, tad arvien klusāk un klusāk, līdz beidzot skaņas izgaist pavisam.
- ..pāršķeldama klusumu, atskanēja spalga šauteņu zalve.
1.1.pārn. Ļoti spilgts, spožs.
PiemēriViņš nebija apmierināts ar padarīto. Glezna bija pārāk spalga, krāsas pārāk asas un biezas.
- Viņš nebija apmierināts ar padarīto. Glezna bija pārāk spalga, krāsas pārāk asas un biezas.
- Atnāks rīts ar spalgu sauli..
1.2.pārn. Ļoti stiprs, ass (piemēram, par sāpēm).
PiemēriKrūtīs kā karsta ogle iekrīt spalga sāpe.
- Krūtīs kā karsta ogle iekrīt spalga sāpe.
2.Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.). Tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
PiemēriSpalgs aukstums.
- Spalgs aukstums.
- Sals jau sāka dienā cauri cimdiem durt, Un pret vakaru tas bij vēl spalgāks..
- Laukā ir spalgs, ass vējš.. Šis vējš ieklūp abiem gājējiem krūtīs un liek Brigitai ieraut seju mēteļa apkaklē.
- Un liepas atkal bija gandrīz kailas, ai, kā tām sals visu ilgo, spalgo ziemu!
- Atminos, bij spalgs sestdienas vakars ap Andrieviem.
2.1.pārn. Skarbs, ass (par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNu teic: es esot pārāk spalgs. Un citiem - augstprātīgi lecīgs..
- Nu teic: es esot pārāk spalgs. Un citiem - augstprātīgi lecīgs..
- ..tā ir skaudru un spalgu.. politisku pamfletu virkne..
Avoti: 7-2. sējums